Literāts Aksels Hiršs (25.04.) viesojas Latviešu valodas un literatūras II kursā.
Skolēnu atziņas:
*Aksels Hiršs ļoti labi spēja vadīt sarunu un atbildēt uz jautājumiem. Ļoti patika viņa nedaudz tumšā humora izjūta, kā arī varēja redzēt, ka viņš centās būt pilnīgi atklāts un reāls ar mums, necenšoties izpušķot nevienu no tēmām, par kurām runājām.
Liels paldies!
*Viens no favorītiem, kas ir bijis pie mums ciemos. Patika viņš kā cilvēks. Uzrunāja Hirša patiesums, nezinu, vai tas tā ir, bet es to saskatīju daudzos brīžos, piemēram, kad runāja par vizīti Ventspilī. Godīgi pastāsta, kas nepatika, bez nekādas samākslotības. Tikšanās ar šo personību likās man daudz tuvāka nekā tuvība, ko es sajūtu, lasot viņa darbus.
Paldies, skolotāj! Paldies, Aksel!
*Klausoties radās iespaids, ka viņš daudz ir piedzīvojis, pieredzējis, un mums visiem, par laimi, šo pieredzēto arī publicē, lai mēs, lasītāji, spētu ieskatīties viņa pasaulē. Bija prieks ieklausīties šodienas sarunā, noteikti daudz vērtīgu atziņu ieguvu.
*Satiekot un klausoties Akselu, es biju kā transā, pat gribot pajautāt kaut ko - nevarēju. Viņš ir nesalasāms un, godīgi sakot, raisa bijību (labā ziņā). Biju ieintriģēta viņa atbildēs un personībā.
*Atbilde uz manu jautājumu mani vēl vairāk samulsināja. Bet tāpat bija interesanti paklausīties, jo Aksels Hiršs ir interesanta persona, un no sarunas pierakstīju daudz citātu.
*Tikšanās ar Akselu Hiršu bija tiešām unikāla, un var skaidri redzēt, ka viņš ir viens no tiem cilvēkiem, kas ir atradis savu dzīves jēgu. Mani ļoti uzrunāja, kad viņš stāstīja par savu bērnību un saules stariem, kas spīdēja svētdienas rītā bērnības dzīvoklī, jo es uzreiz atcerējos dzīvokli, kur es dzīvoju bērnībā, un tās atmiņas sasildīja sirdi.
*Aksela Hirša personībā saskatīju sevi, it īpaši viņa rakstīšanas stilā un sarkasmā. Kopumā ļoti nesalasāms cilvēks, kas mani vienmēr ieintriģē cilvēkā.
*Tas, ko izlasīju darbos "Noslēpumi", "Četros no rīta", "Drausmīgie vārdi" un "Zilais putniņš", atspoguļojās arī šodienas sarunā kopā ar Hiršu. Klausoties viņā, daudz aizdomājos par sevi. Atklāju, ka sīkumi nemaz nav sīkumi. Mēs dzīvi, šķiet, dzīvojam pārāk ātri, un kaut kas vienmēr steigšus jāizdara. Rezultātā tas noved pie tā, ka mēs arvien mazāk kaut ko novērtējam. Aksels dod tādu emocionālu, bet labestīgu piegaršu sadzīviskām lietām.
*Aksela Hirša apciemojums bija neparasts. Man patika, kā viņam nebija bail runāt par savu dzīvi un domām. Visvairāk atmiņā palika tas, kā viņš sāk rakstīt bez “plāna”- tas padara viņa darbus vēl pārsteidzošākus.
*Tikšanās ar Akselu bija īpaša. Bija sajūta, ka saprotam viens otru bez vārdiem. Tas palika atmiņā.
*Manuprāt, Hiršs ir bijis visnopietnākais un smieklīgākais viesis vienlaikus. Varēja no pēdējā sola sajust viņa enerģiju. Aizmirsu uzjautāt Hiršam, ar ko viņš ikdienā nopelna €, jo daudz piemienēja savu darbu, ka tas notur viņu sliedēs.
